Deguna endoskopiju var rekomendēt pacientiem ar:

• ilgstoši aizliktu degunu;
• apgrūtinātu deguna elpošanu;
• hronisku vai atkārtotu sinusītu;
• biežu deguna asiņošanu;
• aizdomām par deguna polipiem;
• ilgstošām iesnām;
• sejas spiediena sajūtu;
• nepieciešamību izvērtēt ārstēšanas rezultātus vai pirms operācijas.

Izmeklējuma laikā LOR ārsts deguna dobumā ievada tievu endoskopu, kas ļauj detalizēti apskatīt deguna ejas, deguna starpsienu, aizdeguni un deguna blakusdobumu atveres.

Nepieciešamības gadījumā pirms izmeklējuma tiek izmantoti lokāli atsāpinoši un deguna gļotādu atslogojoši medikamenti, lai procedūra būtu pacientam pēc iespējas komfortablāka.

Deguna endoskopija palīdz diagnosticēt:

• deguna polipus;
• deguna starpsienas deformācijas;
• sinusītu, jeb deguna blakusdobumu iekaisumu; 
• deguna gļotādas iekaisumu;
• asiņošanas avotu deguna dobumā;
• svešķermeņus degunā;
• deguna dobuma vai aizdegunes audzēju;
• citus deguna dobuma un aizdegunes bojājumus.

Īpaša sagatavošanās parasti nav nepieciešama.

Ja pacientam ir izteikts deguna gļotādas pietūkums, pirms izmeklējuma LOR ārsts var izmantot lokālus medikamentus, lai uzlabotu pārskatāmību un padarītu procedūru ērtāku.

Deguna endoskopiju var veikt gan pieaugušajiem, gan bērniem. LOR ārsts izvēlas piemērotāko endoskopu un izmeklēšanas taktiku atbilstoši pacienta vecumam un klīniskajai situācijai.

Balstoties uz izmeklējuma rezultātiem, LOR ārsts nosaka turpmāko ārstēšanas plānu. Tas var ietvert medikamentozu terapiju, papildu diagnostiskos izmeklējumus vai, ja nepieciešams, ķirurģisku ārstēšanu.