Ārējās auss ejas stenozes ķirurģisku ārstēšanu ārsts var rekomendēt, ja:

• ārējā auss eja ir būtiski sašaurināta;
• sašaurinājuma dēļ ir pasliktinājusies dzirde;
• atkārtojas ārējās auss ejas iekaisumi;
• auss ejā regulāri uzkrājas izdalījumi vai sērs;
• ir apgrūtināta auss ejas tīrīšana un izmeklēšana;
• sašaurinājums radies pēc traumas, iekaisuma vai iepriekšējas operācijas;
• auss ejas stenoze rada citus funkcionālus traucējumus.

Ne katram auss ejas sašaurinājumam nepieciešama operācija. Ārstēšanas taktiku nosaka LOR ārsts atkarībā no stenozes cēloņa, izteiktības un simptomiem.

Operācijas laikā ķirurgs paplašina sašaurināto ārējās auss ejas daļu un nepieciešamības gadījumā koriģē audus, kas rada sašaurinājumu.

Konkrētā operācijas tehnika un apjoms ir atkarīgs no stenozes atrašanās vietas, tās cēloņa un auss anatomijas.

Operācijas mērķis ir izveidot pietiekami plašu un funkcionālu auss eju, lai uzlabotu tās ventilāciju un pašattīrīšanos un, ja dzirdes traucējumu cēlonis ir auss ejas sašaurinājums, uzlabotu skaņas pārvadi.

Pēc operācijas iespējams pietūkums, jutīgums un diskomforts auss rajonā. Dzīšanas periodā auss ejā tiek ievietots ārsta izvēlēts materiāls vai tampons, lai palīdzētu saglabāt auss ejas formu.

Īpaši svarīgi ievērot ārsta norādījumus par auss kopšanu un pasargāšanu no ūdens.

Pēcoperācijas kontroles ir būtiskas, lai novērtētu dzīšanu un savlaicīgi pamanītu iespējamu atkārtotu auss ejas sašaurināšanos.

Ja dzirdes pasliktināšanos izraisa tieši izteikts ārējās auss ejas sašaurinājums, auss ejas paplašināšanas galvenais mērķis ir dzirdes uzlabošana.

Tomēr dzirdes rezultāts ir atkarīgs arī no bungādiņas, vidusauss un iekšējās auss stāvokļa. Tādēļ pirms operācijas var būt nepieciešama audiometrija un citi dzirdes izmeklējumi.