Deguna kaulu repozīcija deguna lūzuma gadījumā

Deguna kaulu repozīcija ir procedūra, kuras laikā pēc deguna kaulu lūzuma tiek koriģēts pārvietoto kaulu stāvoklis, lai pēc iespējas atjaunotu deguna anatomisko formu un funkciju. Deguna lūzums visbiežāk rodas pēc trieciena vai citas sejas traumas. Par to var liecināt sāpes, pietūkums, deguna asiņošana, redzama deguna deformācija vai apgrūtināta elpošana caur degunu. Ja lūzuma rezultātā deguna kauli ir nobīdījušies, LOR ārsts izvērtē, vai nepieciešama to repozīcija.

Operācija var būt nepieciešama, ja pēc deguna traumas:

  • konstatēts deguna kaulu lūzums ar kaulu nobīdi;
  • mainījusies deguna forma;
  • deguns pēc traumas ir šķībs vai deformēts;
  • ir apgrūtināta elpošana caur degunu;
  • ārsts izmeklēšanas laikā konstatē deguna kaulu pārvietojumu.

Ne katram deguna lūzumam nepieciešama repozīcija. Ja kauli nav pārvietoti un nav būtisku funkcionālu vai anatomisku izmaiņu, ārsts var rekomendēt citu ārstēšanas taktiku.

Pirms procedūras ārsts izvērtē deguna traumu, kaulu stāvokli un deguna elpošanu. Nepieciešamības gadījumā tiek veikti papildu izmeklējumi. Izvēles izmeklējums ir deguna datortomogrāfija.

Repozīcijas laikā pārvietotie deguna kauli tiek atgriezti pēc iespējas anatomiski pareizā stāvoklī. Atkarībā no traumas rakstura un pacienta situācijas tiek izvēlēta piemērotākā atsāpināšanas vai anestēzijas metode.

Pēc repozīcijas nepieciešamības gadījumā deguns tiek fiksēts, lai palīdzētu saglabāt koriģēto kaulu stāvokli dzīšanas laikā.

Ja ir aizdomas par deguna lūzumu, LOR ārsta izvērtējumu nevajadzētu ilgstoši atlikt. Tomēr, deguna kaulu repozīciju iespējams veikt līdz 3 nedēļām pēc traumas.

Uzreiz pēc traumas izteikts pietūkums var apgrūtināt deguna formas un kaulu stāvokļa novērtēšanu. Savukārt, lūzumam sākot saaugt, kaulu repozīcija var kļūt sarežģītāka.

Tādēļ piemērotāko izmeklēšanas un ārstēšanas laiku nosaka ārsts, ņemot vērā traumas laiku, pietūkumu un lūzuma raksturu.

Pēc deguna kaulu repozīcijas kādu laiku var saglabāties:

  • deguna un sejas pietūkums;
  • zilumi;
  • jutīgums vai sāpes;
  • aizlikta deguna sajūta;
  • neliela asiņošana vai asiņaini izdalījumi.

Ārsts sniedz norādījumus par deguna kopšanu, fizisko aktivitāšu ierobežošanu un deguna pasargāšanu no atkārtotas traumas dzīšanas periodā.

Pēc nopietnas sejas vai deguna traumas neatliekama medicīniska palīdzība nepieciešama, ja ir stipra vai neapturama asiņošana, apgrūtināta elpošana, samaņas traucējumi, redzes izmaiņas, izteikta sejas deformācija vai citas pazīmes, kas var liecināt par nopietnāku galvas vai sejas traumu.

Arī izteikts deguna nosprostojums pēc traumas ir jāizvērtē ārstam, lai izslēgtu citas komplikācijas.