Akūta septoplastika kopā ar deguna kaulu repozīciju var būt nepieciešama, ja pēc deguna traumas:

• konstatēts deguna kaulu lūzums ar nobīdi;
• traumēta vai izteikti deformēta deguna starpsiena;
• deguns pēc traumas ir šķībs vai mainījis formu;
• būtiski apgrūtināta elpošana caur degunu;
• deguna starpsienas deformāciju nav iespējams pietiekami koriģēt tikai ar deguna kaulu repozīciju;
• LOR ārsts pēc izmeklēšanas konstatē nepieciešamību vienlaikus koriģēt gan deguna kaulus, gan starpsienu.

Ne katra deguna lūzuma gadījumā nepieciešama septoplastika. Operācijas apjomu nosaka pēc traumas un deguna iekšējo struktūru izvērtēšanas. Tādēļ katra deguna lūzuma vai aizdomu par to gadījumā nepieciešams veikt datortomogrāfiju.

Pirms operācijas ārsts izvērtē deguna kaulu, deguna starpsienas un citu deguna struktūru stāvokli. Atkarībā no traumas rakstura var būt nepieciešami papildu izmeklējumi.

Operācijas laikā tiek veikta deguna kaulu repozīcija, atgriežot nobīdītos kaulus pēc iespējas anatomiski pareizā stāvoklī.

Ja trauma ir izraisījusi būtisku deguna starpsienas deformāciju, vienlaikus tiek veikta akūta septoplastika, koriģējot starpsienu un atjaunojot deguna elpceļu.

Pēc operācijas nepieciešamības gadījumā tiek izmantota deguna fiksācija vai citi pēcoperācijas līdzekļi.

Parasto septoplastiku parasti veic, lai ārstētu jau esošu deguna starpsienas deformāciju un tās izraisītu apgrūtinātu deguna elpošanu.

Akūta septoplastika tiek veikta saistībā ar nesenu deguna traumu, ja lūzuma rezultātā ir būtiski bojāta vai deformēta arī deguna starpsiena un tās korekcija nepieciešama sākotnējās ķirurģiskās ārstēšanas laikā.

To, vai starpsienu nepieciešams operēt akūtajā periodā, nosaka LOR ķirurgs pēc traumas izvērtēšanas.

Ja pēc traumas ir aizdomas par deguna lūzumu, ārsta konsultāciju nevajadzētu ilgstoši atlikt.

Deguna lūzuma repozīciju iespējams veikt 3 nedēļu laikā.

Pirmajās dienās deguna un apkārtējo audu pietūkums var apgrūtināt precīzu deformācijas novērtēšanu. Savukārt, sākoties kaulu dzīšanai, iespējas veikt vienkāršu repozīciju var samazināties.

Tāpēc piemērotāko ārstēšanas laiku nosaka ārsts, ņemot vērā traumas laiku, pietūkumu un bojājuma apjomu.

Pēc operācijas iespējams:

• deguna un sejas pietūkums;
• zilumi;
• aizlikta deguna sajūta;
• jutīgums vai sāpes;
• neliela asiņošana vai asiņaini izdalījumi.

Ārsts sniedz individuālus norādījumus par deguna kopšanu, fizisko aktivitāšu ierobežošanu un deguna pasargāšanu no atkārtotas traumas.

Steidzama medicīniska izvērtēšana nepieciešama, ja pēc traumas ir stipra vai neapturama asiņošana, izteikti apgrūtināta elpošana, samaņas traucējumi, redzes izmaiņas vai citas pazīmes, kas var liecināt par nopietnāku galvas vai sejas traumu.

Pēc deguna traumas ārstam svarīgi izvērtēt arī deguna starpsienu, lai savlaicīgi konstatētu iespējamās komplikācijas.