Raksturīgākie simptomi ir:

• bieža vai atkārtota šķaudīšana;
• ūdeņaini izdalījumi no deguna;
• aizlikts deguns;
• nieze degunā;
• acu nieze un asarošana;
• acu apsārtums;
• gļotu tecēšana uz rīkli;
• pasliktināta oža.

Dažiem pacientiem izteiktākais simptoms ir tekošs deguns un šķaudīšana, citiem – ilgstoši aizlikts deguns.

Simptomu intensitāte var mainīties atkarībā no alergēnu daudzuma apkārtējā vidē un kontakta ar tiem.

Alerģisks rinīts rodas, imūnajai sistēmai pastiprināti reaģējot uz vielām, kas vairumam cilvēku nerada šādu reakciju.

Biežākie alergēni ir:

• koku, zāles un nezāļu putekšņi;
• mājas putekļu ērcītes;
• dzīvnieku alergēni;
• pelējuma sēnīšu alergēni.

Konkrētos simptomus izraisošo alergēnu iespējams noskaidrot, izvērtējot simptomu raksturu un nepieciešamības gadījumā veicot alerģijas diagnostiku.

Ja simptomi regulāri parādās noteiktā gada periodā, iespējams sezonāls alerģisks rinīts, ko bieži izraisa koku, zāles vai citu augu putekšņi.

Cilvēks var pamanīt, ka katru gadu aptuveni vienā laikā sākas:

• intensīva šķaudīšana;
• ūdeņainas iesnas;
• deguna nieze;
• acu nieze un asarošana;
• deguna aizlikums.

Šo stāvokli sarunvalodā mēdz saukt arī par ziedputekšņu alerģiju vai siena drudzi.

Alerģiska rinīta simptomi var būt arī visu gadu.

Šādā gadījumā viens no iespējamiem iemesliem ir regulāra saskare ar alergēniem, kas atrodas iekštelpās, piemēram, mājas putekļu ērcītēm vai dzīvnieku alergēniem.

Ja deguns ilgstoši ir aizlikts vai regulāri ir iesnas, nevajadzētu automātiski pieņemt, ka tā ir alerģija. Līdzīgas sūdzības var izraisīt arī citas deguna slimības.

Alerģiska rinīta un vīrusu izraisītu iesnu simptomi var būt līdzīgi, taču ir dažas raksturīgas atšķirības.

Par alerģiju vairāk var liecināt:

• atkārtotas šķaudīšanas lēkmes;
• izteikta deguna nieze;
• ūdeņaini izdalījumi;
• acu nieze un asarošana;
• simptomu atkārtošanās noteiktā vidē vai gadalaikā;
• ilgstoši simptomi bez tipiskas infekcijas norises.

Par elpceļu infekciju vairāk var liecināt pakāpeniska simptomu attīstība kopā ar kakla sāpēm, sliktu pašsajūtu, klepu vai paaugstinātu temperatūru.

Tomēr tikai pēc viena simptoma ne vienmēr iespējams droši noteikt iesnu cēloni.

Arī šīs slimības var radīt līdzīgas sūdzības, īpaši deguna aizlikumu un izdalījumus.

Alerģiskam rinītam raksturīgāka ir šķaudīšana, deguna nieze, ūdeņaini izdalījumi un acu simptomi.

Savukārt sinusīta gadījumā var būt izteiktāks deguna aizlikums, biezāki izdalījumi, ožas pasliktināšanās un spiediena vai sāpju sajūta sejā.

Turklāt abas problēmas var pastāvēt vienlaikus.

Alerģiskas reakcijas laikā deguna gļotāda iekaist un pietūkst. Tā rezultātā samazinās deguna elpceļu caurlaidība un rodas aizlikta deguna sajūta.

Ja deguns ilgstoši neelpo, cilvēks var sākt vairāk elpot caur muti, īpaši naktī.

Tas var ietekmēt miega kvalitāti un atsevišķiem pacientiem pastiprināt arī krākšanu.

Iekšējā saite: Aizlikts deguns – cēloņi un ārstēšana

Diagnozes noteikšanā svarīga ir simptomu vēsture – kad tie sākas, cik ilgi saglabājas un kādās situācijās kļūst izteiktāki.

LOR ārsts izvērtē deguna stāvokli un to, vai simptomus nevar izskaidrot ar citām deguna slimībām.

Nepieciešamības gadījumā var veikt deguna endoskopiju, lai detalizētāk izvērtētu deguna dobumu.

Ja nepieciešams noskaidrot konkrētos alergēnus, var būt nepieciešama alergologa konsultācija un alerģijas testi.

Ārstēšana tiek izvēlēta atbilstoši simptomu veidam, smagumam un to izraisošajiem alergēniem.

Kontakta mazināšana ar alergēniem

Ja zināms konkrētais alergēns, iespēju robežās var samazināt saskari ar to.

Tas ne vienmēr ir pilnībā iespējams, piemēram, putekšņu sezonā, taču noteikti pasākumi var palīdzēt samazināt alergēnu iedarbību.

Deguna skalošana

Deguna skalošana ar fizioloģisku sāls šķīdumu var palīdzēt mehāniski attīrīt deguna gļotādu no sekrēta un daļas alergēnu.

Medikamentoza ārstēšana

Atkarībā no simptomiem ārsts var rekomendēt, piemēram, antihistamīna līdzekļus vai pretiekaisuma deguna aerosolus.

Piemērotākā ārstēšana ir atkarīga no simptomu rakstura un smaguma.

Savukārt parastos deguna tūsku mazinošos aerosolus nav ieteicams ilgstoši lietot bez ārsta norādījuma, jo pārmērīga lietošana pati var izraisīt vai uzturēt deguna aizlikumu.

Alergēnu imūnterapija

Noteiktiem pacientiem ar apstiprinātu alerģiju alergologs var izvērtēt alergēnu specifiskās imūnterapijas piemērotību.

Tās mērķis atšķiras no vienkāršas simptomu mazināšanas – ārstēšana ir vērsta uz organisma reakcijas pret konkrēto alergēnu modificēšanu.

Alerģiju ar deguna operāciju neārstē.

Tomēr pacientam vienlaikus ar alerģisku rinītu var būt anatomiski deguna elpošanas traucējumi, piemēram, šķība deguna starpsiena vai izteikti palielinātas deguna gliemežnīcas.

Ja, neskatoties uz atbilstošu ārstēšanu, saglabājas būtiski deguna elpošanas traucējumi un ir atbilstošas indikācijas, LOR ārsts var izvērtēt ķirurģiskas ārstēšanas iespējas.

Tādēļ svarīgi nošķirt alerģijas ārstēšanu no deguna elpošanas anatomisko šķēršļu ārstēšanas.

Alerģisks rinīts var būt arī bērniem.

Par to var liecināt:

• ilgstošas vai regulāri atkārtojošās iesnas;
• šķaudīšana;
• deguna nieze;
• acu nieze un asarošana;
• ilgstoši aizlikts deguns;
• elpošana caur muti.

Tomēr bērnam ilgstošu deguna aizlikumu var izraisīt arī, piemēram, palielināta aizdegunes mandele, tādēļ nepieciešamības gadījumā svarīga ir LOR ārsta apskate.

Jā, izteikts deguna un aizdegunes gļotādas pietūkums var būt saistīts arī ar auss ventilācijas traucējumiem.

Pacientam var rasties aizliktas auss vai spiediena sajūta ausīs.

Īpaši bērniem ilgstošu deguna simptomu un dzirdes problēmu gadījumā nepieciešams izvērtēt arī vidusauss stāvokli.