Deguna asiņošanu jeb epistaksi var izraisīt dažādi faktori.

Sausa deguna gļotāda

Sauss gaiss telpās, īpaši apkures sezonā, var izžāvēt deguna gļotādu.

Tā var kļūt jutīgāka, veidoties kreveles un nelielas plaisas, kuru dēļ deguns sāk asiņot.

Deguna gļotādas trauma

Asiņošanu var izraisīt:

• deguna bakstīšana;
• spēcīga deguna šņaukšana;
• mehāniska gļotādas kairināšana;
• svešķermenis degunā;
• deguna trauma.

Bērniem deguna bakstīšana un gļotādas kairināšana ir bieži deguna asiņošanas iemesli.

Iesnas un deguna gļotādas iekaisums

Iesnu, alerģiska rinīta vai citas deguna gļotādas iekaisuma laikā gļotāda var kļūt jutīgāka un vieglāk asiņot.

Bieža deguna šņaukšana vai slaucīšana var šo kairinājumu vēl vairāk pastiprināt.

Medikamenti

Deguna asiņošanas risku var ietekmēt arī atsevišķi medikamenti, īpaši tie, kas ietekmē asins recēšanu.

Ja lietojat šādus medikamentus un atkārtoti asiņo deguns, par to jāinformē ārsts. Ārsta nozīmētu medikamentu lietošanu nevajadzētu patstāvīgi pārtraukt.

Paaugstināts asinsspiediens un citas veselības problēmas

Paaugstināts asinsspiediens var būt saistīts ar grūtāk kontrolējamu deguna asiņošanu, taču tas nav vienīgais vai obligātais tās cēlonis.

Retāk atkārtotu asiņošanu var veicināt asins recēšanas traucējumi vai citas saslimšanas.

Tādēļ biežas vai neparasti stipras deguna asiņošanas gadījumā ārsts var rekomendēt arī papildu izmeklējumus.

Deguna asiņošanas laikā svarīgi rīkoties pareizi.

1. Apsēdieties un nolieciet galvu nedaudz uz priekšu.
   Galvu nevajadzētu atliekt atpakaļ, jo tad asinis var tecēt rīklē.
2. Ar pirkstiem stingri saspiediet deguna mīksto daļu.
   Jāsaspiež abas nāsis zem deguna kaulainās daļas.
3. Turiet degunu saspiestu nepārtraukti apmēram 10–15 minūtes.
   Neatlaidiet ik pēc dažām sekundēm, lai pārbaudītu, vai asiņošana jau beigusies.
4. Elpojiet caur muti.
5. Asinis, kas nonāk mutē vai rīklē, labāk izspļaut, nevis norīt.

Pēc asiņošanas apturēšanas kādu laiku vēlams izvairīties no intensīvas deguna šņaukšanas, bakstīšanas un citām darbībām, kas var atkārtoti traumēt asiņošanas vietu.

Viens no izplatītākajiem nepareizajiem paņēmieniem ir galvas atliekšana atpakaļ.

Tas neaptur asiņošanu – asinis vienkārši sāk tecēt uz rīkli un var tikt norītas.

Tāpat asiņošanas laikā nevajadzētu nepārtraukti atlaist saspiesto degunu, lai pārbaudītu, vai asiņošana beigusies.

Ja asiņošana ir izteikta vai neapstājas, nevajadzētu ilgstoši turpināt pašārstēšanos mājās.

Ja deguna asiņošana regulāri atkārtojas, LOR ārstam svarīgi noskaidrot, no kuras vietas asiņošana rodas un kas to veicina.

Atkārtotas asiņošanas iemesls var būt:

• sausa un viegli traumējama gļotāda;
• atkārtota kreveļu veidošanās;
• virspusēji asinsvadi deguna starpsienas priekšējā daļā;
• hronisks gļotādas kairinājums;
• atkārtota mehāniska trauma;
• medikamentu lietošana;
• retāk – citas deguna vai vispārējas saslimšanas.
• Paaugstināts asinsspiediens

Ja deguns atkārtoti asiņo tikai no vienas puses, arī to ir vērts izvērtēt LOR ārstam.

Deguna asiņošana bērniem ir bieži sastopama un daudzos gadījumos saistīta ar deguna priekšējās daļas gļotādas kairinājumu.

To var veicināt sauss gaiss, iesnas, deguna bakstīšana un atkārtota gļotādas traumēšana.

Ja bērnam deguns asiņo bieži, asiņošana ir izteikta vai parādās arī neparasti zilumi vai asiņošana citās vietās, nepieciešama ārsta konsultācija.

Deguns var sākt asiņot arī miega laikā.

Viens no iespējamiem faktoriem ir sausa deguna gļotāda, īpaši apkures sezonā, taču atkārtotas nakts asiņošanas gadījumā cēloni nevajadzētu pieņemt bez deguna apskates.

Ja asiņošana naktī regulāri atkārtojas, ieteicama LOR ārsta konsultācija.

LOR ārsts apskata deguna dobumu un mēģina identificēt iespējamo asiņošanas vietu.

Svarīgi noskaidrot:

• cik bieži asiņošana atkārtojas;
• no kuras deguna puses tā sākas;
• cik stipra un ilgstoša tā ir;
• vai bijusi deguna trauma;
• vai ir iesnas vai citi deguna simptomi;
• kādus medikamentus pacients lieto;
• vai ir citas asiņošanas pazīmes.

Ja asiņošanas vieta nav redzama parastas apskates laikā vai ir citi simptomi, nepieciešamības gadījumā var veikt deguna endoskopiju vai citus izmeklējumus.

Ārstēšana ir atkarīga no asiņošanas cēloņa un vietas.

Ja problēmu veicina sausa vai kairināta deguna gļotāda, nozīmīga var būt tās mitrināšana un atkārtotas traumēšanas novēršana.

Ja LOR ārsts identificē konkrētu asiņojošu asinsvadu, noteiktos gadījumos to iespējams koagulēt jeb piededzināt, lai samazinātu atkārtotas asiņošanas iespēju.

Atkarībā no situācijas var izmantot, piemēram:

• ķīmisku koagulāciju ar sudraba nitrātu;
• elektrokoagulāciju;
• citas asiņošanas apturēšanas metodes.

Ja asiņošana ir izteiktāka, var būt nepieciešama arī deguna tamponāde vai cita ārstēšana.

Piemērotāko metodi izvēlas ārsts atbilstoši asiņošanas vietai, intensitātei un pacienta veselības stāvoklim.

Ja atkārtotas asiņošanas avots ir labi identificējams virspusējs asinsvads, tā koagulācija var palīdzēt samazināt atkārtotas asiņošanas risku.

Tomēr ne katram pacientam ar deguna asiņošanu nepieciešama asinsvada piededzināšana.

Vispirms ārstam jāatrod iespējamais asiņošanas avots un jāizvērtē, kura ārstēšanas metode konkrētajā situācijā ir piemērotākā.