Angīnas simptomi var atšķirties atkarībā no slimības izraisītāja un smaguma pakāpes.

Biežākie simptomi ir:

• stipras sāpes kaklā;
• sāpes vai grūtības norīt;
• apsārtušas un pietūkušas mandeles;
• balts vai strutains aplikums uz mandelēm;
• paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• palielināti un jutīgi kakla limfmezgli;
• slikta pašsajūta un nespēks;
• galvassāpes;
• nepatīkama elpa.

Bērniem var būt arī apetītes zudums, slikta dūša, vēdersāpes vai izteikts nogurums.

Tomēr balts aplikums vai strutas uz mandelēm automātiski nenozīmē bakteriālu angīnu – līdzīgas izmaiņas iespējamas arī citu infekciju gadījumā.

Akūtu rīkles un mandeļu iekaisumu ļoti bieži izraisa vīrusi. Šādos gadījumos antibiotikas nav nepieciešamas.

Savukārt bakteriālas angīnas gadījumā viens no biežākajiem izraisītājiem ir A grupas streptokoks (Streptococcus pyogenes). Ārsts, izvērtējot simptomus un apskates rezultātus, var lemt par papildu testu nepieciešamību.

Par vīrusu infekciju biežāk var liecināt arī iesnas, klepus vai aizsmakums, taču pēc atsevišķiem simptomiem vien infekcijas izraisītāju droši noteikt nevar. Angīnas gadījumā nav citu (vīrusu) slimības simptomu.

Ne vienmēr.

Balts vai strutains aplikums uz mandelēm var būt sastopams bakteriālas infekcijas gadījumā, taču tas pats par sevi nav pietiekams pamats antibiotiku lietošanai.

Ārstam jāizvērtē kopējā klīniskā aina un nepieciešamības gadījumā jāveic papildu diagnostika.

Antibiotikas palīdz bakteriālu infekciju ārstēšanā, bet neārstē vīrusu izraisītu angīnu.

Diagnozes noteikšanai ārsts izvērtē pacienta simptomus un apskata mutes dobumu, rīkli un mandeles.

Tiek izvērtēts:

• mandeļu apsārtums un pietūkums;
• aplikums uz mandelēm;
• kakla limfmezglu stāvoklis;
• ķermeņa temperatūra un citi simptomi.

Ja nepieciešams precizēt, vai infekciju izraisa A grupas streptokoks, var izmantot streptokoka ātro testu vai citus laboratoriskus izmeklējumus.

Ārstēšana ir atkarīga no slimības cēloņa.

Vīrusu izraisītas angīnas gadījumā ārstēšana galvenokārt vērsta uz simptomu mazināšanu – pietiekamu šķidruma uzņemšanu, atpūtu, kā arī sāpju un paaugstinātas temperatūras mazināšanu ar piemērotiem līdzekļiem.

Bakteriālas angīnas gadījumā ārsts var nozīmēt antibiotiku terapiju.

Antibiotikas nevajadzētu sākt lietot patstāvīgi tikai tāpēc, ka uz mandelēm redzams aplikums.

Viena no iespējamām akūta mandeļu iekaisuma komplikācijām ir peritonsilārs abscess – strutu sakopojums audos blakus mandelei.

Tam raksturīgas izteiktas, bieži vienpusējas kakla sāpes, rīšanas grūtības, drudzis, grūtības atvērt muti un balss izmaiņas.

Peritonsilāram abscesam nepieciešama ārsta izvērtēšana un ārstēšana. Peritonsillāra abscesa gadījumā obligātinepieciešama nekavējoša peritonsilāra abscesa atvēršana un drenāža. Peritonsillārs abscess ir arī absolūta indikācija iespējami drīzai tonsillektomijai jeb aukslēju mandeļu izņemšanai, jo pilnīga strutu evakuācija no peritonsillārās telpas citādi nav iespējama!

Ja akūti mandeļu iekaisumi atkārtojas, nepieciešams izvērtēt to biežumu, smagumu un ietekmi uz pacienta ikdienu.

Atkārtotas angīnas var būt viens no iemesliem, kāpēc LOR ārsts izvērtē aukslēju mandeļu stāvokli un turpmākās ārstēšanas iespējas.

Noteiktos gadījumos var tikt apsvērta tonsilektomija jeb mandeļu operācija, taču atkārtotas kakla sāpes pašas par sevi automātiski nenozīmē, ka mandeles nepieciešams izoperēt.

Ar akūtu mandeļu un rīkles iekaisumu slimo arī bērni. Simptomi var būt līdzīgi kā pieaugušajiem – kakla sāpes, temperatūra, sāpīga rīšana un palielinātas mandeles.

Bērnam ārsta palīdzība nepieciešama īpaši tad, ja viņš atsakās dzert, nespēj norīt siekalas, ir apgrūtināta elpošana, izteikts nespēks vai bērna stāvoklis strauji pasliktinās.