Kas ir faringīts?
Faringīta simptomi
Biežākie faringīta simptomi ir:
- sāpes kaklā;
- sāpes vai diskomforts rīšanas laikā;
- kņudēšana vai dedzināšana kaklā;
- sausuma sajūta rīklē;
- rīkles apsārtums;
- vēlme bieži atklepoties vai “tīrīt” kaklu;
- klepus;
- palielināti un jutīgi kakla limfmezgli;
- slikta pašsajūta.
Infekcijas gadījumā var būt arī paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, galvassāpes un citi elpceļu infekcijas simptomi.
Kāpēc rodas faringīts?
Faringītam var būt vairāki cēloņi.
Vīrusu infekcija
Visbiežākais akūta faringīta cēlonis ir vīrusu infekcija. Kakla sāpes šādā gadījumā bieži pavada iesnas, klepus, aizsmakums vai citi saaukstēšanās simptomi.
Antibiotikas vīrusu izraisītu infekciju neārstē.
Bakteriāla infekcija
Daļu akūtu rīkles infekciju izraisa baktērijas. Viens no nozīmīgākajiem izraisītājiem ir A grupas streptokoks.
Tikai pēc kakla sāpēm vai rīkles apsārtuma vien ne vienmēr iespējams noteikt, vai infekcija ir vīrusu vai bakteriāla. Ja nepieciešams, ārsts var rekomendēt papildu diagnostiku.
Rīkles kairinājums
Ilgstošu rīkles kairinājumu var veicināt arī:
- smēķēšana;
- sauss vai piesārņots gaiss;
- ķīmisku vielu vai citu kairinātāju iedarbība;
- ilgstoša elpošana caur muti;
- gļotu tecēšana no deguna uz rīkli;
- kuņģa satura atvilnis jeb reflukss.
Tādēļ ilgstošas kakla sāpes vai kairinājums ne vienmēr nozīmē infekciju.
Akūts un hronisks faringīts – kāda ir atšķirība?
Akūts faringīts sākas salīdzinoši strauji un visbiežāk ir saistīts ar infekciju. Simptomi parasti mazinās līdz ar infekcijas izzušanu.
Ar apzīmējumu hronisks faringīts mēdz raksturot ilgstošu vai atkārtotu rīkles gļotādas kairinājumu un iekaisuma pazīmes.
Šādā gadījumā svarīgi noskaidrot iespējamo cēloni, piemēram, hroniskas deguna elpošanas problēmas, gļotu tecēšanu uz rīkli, smēķēšanu, citus kairinātājus vai refluksu.
Faringīts vai angīna – kāda ir atšķirība?
Šie jēdzieni bieži tiek sajaukti.
Faringīts galvenokārt ir rīkles gļotādas iekaisums.
Tonsilīts jeb angīna ir mandeļu iekaisums, kura gadījumā mandeles var būt izteikti pietūkušas, apsārtušas un pārklātas ar aplikumu.
Praksē iekaisums var skart gan rīkli, gan mandeles, tādēļ sastopams arī termins faringotonsilīts.
Faringīts vai laringīts – kāda ir atšķirība?
Arī šīs slimības nav viens un tas pats.
Faringīta gadījumā iekaisums skar rīkli, tāpēc viens no galvenajiem simptomiem ir kakla sāpes un diskomforts rīšanas laikā.
Laringīta gadījumā iekaisums skar balseni. Tam daudz raksturīgāks ir aizsmakums un balss izmaiņas.
Ja balss izmaiņas saglabājas ilgstoši, tās nepieciešams izvērtēt LOR ārstam.
Kā diagnosticē faringītu?
Ārsts izvērtē pacienta simptomus un apskata mutes dobumu, rīkli un mandeles.
Ja nepieciešams precizēt iespējamu A grupas streptokoka infekciju, var tikt izmantots streptokoka ātrais tests vai citi laboratoriskie izmeklējumi.
Ja kakla sāpes vai rīkles kairinājums ir ilgstošs un ar parastu apskati nav iespējams noteikt tā cēloni, LOR ārsts var izvērtēt arī degunu, aizdeguni un balseni.
Nepieciešamības gadījumā var veikt rīkles un balsenes endoskopiju.
Kā ārstē faringītu?
Ārstēšana ir atkarīga no faringīta cēloņa.
Vīrusu izraisīta akūta faringīta gadījumā ārstēšana parasti ir simptomātiska. Var būt svarīga pietiekama šķidruma uzņemšana, atpūta un piemēroti līdzekļi sāpju vai temperatūras mazināšanai.
Ja tiek diagnosticēta bakteriāla infekcija un ir atbilstošas indikācijas, ārsts var nozīmēt antibiotiku terapiju.
Ja rīkles kairinājums ir ilgstošs un nav saistīts ar akūtu infekciju, ārstēšana ir vērsta uz tā cēloni.
Vai faringīta ārstēšanai nepieciešamas antibiotikas?
Ne vienmēr.
Lielu daļu akūtu faringītu izraisa vīrusi, pret kuriem antibiotikas nedarbojas.
Antibiotikas var būt nepieciešamas noteiktu bakteriālu infekciju gadījumā. Tādēļ tās nevajadzētu sākt lietot tikai tāpēc, ka sāp kakls vai rīkle ir apsārtusi.
Kad ar faringītu jāvēršas pie LOR ārsta?
LOR ārsta konsultācija ir ieteicama, ja:
- kakla sāpes ilgstoši nepāriet;
- simptomi regulāri atkārtojas;
- ir ilgstoša svešķermeņa vai kairinājuma sajūta kaklā;
- ir rīšanas traucējumi;
- parādās ilgstošs aizsmakums;
- simptomi saglabājas bez acīmredzamas infekcijas;
- iepriekšējā ārstēšana nav devusi rezultātu.
Akūtas, nekomplicētas elpceļu infekcijas gadījumā LOR speciālista konsultācija parasti nav nepieciešama.
Kad nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība?
Steidzami jāmeklē medicīniska palīdzība, ja:
- ir apgrūtināta elpošana;
- nav iespējams norīt siekalas;
- strauji palielinās rīkles vai kakla pietūkums;
- ir ļoti stipras vienpusējas kakla sāpes;
- ir grūti atvērt muti;
- strauji pasliktinās vispārējais stāvoklis.
Šādi simptomi var liecināt par nopietnāku infekciju vai tās komplikāciju.
Faringīta diagnostika un ārstēšana Headline klīnikā
Ja kakla sāpes, rīkles kairinājums vai diskomforts ir ilgstošs vai atkārtojas, Headline LOR ārsts var izvērtēt rīkles, mandeļu un balsenes stāvokli un palīdzēt noteikt simptomu cēloni.
Nepieciešamības gadījumā iespējams veikt arī rīkles un balsenes endoskopisku izmeklēšanu un citus LOR izmeklējumus.